Apzinātība pedagoģijā

Pēdējos 15 gadus strādāju skolā. Visi cilvēki, kurus
esmu satikusi šajā laikā, neapzināti ir piedalījušies šīs
grāmatas tapšanā. Es mācos būt pateicīga gan labvēļiem,
un jo īpaši tiem, kuri nav vēlējuši labu vai likuši akmeņus
manā ceļā. Esmu mācījusies pie izciliem apzinātības
ekspertiem.
Īpaši vēlos izcelt Klusuma skolas dibinātājus Inesi un Ivo Strantes, nāca tieši īstajā
brīdī, lai iemācītu attīstīt savu iekšējo apzinātības praksi. Līdz ar šiem skolotājiem
mājās ienāca apzinātība grāmatās, stāstos, darbos un idejās par nākotni. Nāca
dabiska vajadzība beidzot sevi pieņemt. Nomest visas maskas un nokasīt katru
melnumiņu. Tas bija un aizvien ir pamatīgs un smags darbs. Apzinātība nav
pastaiga pļavā pilnā ar ziedošiem rudzupuķu stāviem. Bet tas noteikti turpina
bagātināt manu dzīvi un katra dzīvi, kuri ir ielaiduši apzinātību savā sirdī, mājā,
ģimenē un jāsaka, ka arī skolā. Ir tik daudz veidu, kā to izdarīt. Lielākie
iedvesmotāji ir mani bērni – mans pašas bērns, mani aizgājušie zvaigžņu bērniņi
un mani skolēni, kuri skaitāmi vairākos simtos. Es augstu vērtēju visus tos
daudzos desmitus dalībnieku, kuri ir mācījušies pie manis dažādos kursos, kuros
vienmēr esmu integrējusi apzinātības tēmu. Tieši viņu atsauksmes ir bijis
apstiprinājums tam, ka es daru lietas, kurām esmu paredzēta. Ka spēlēju ar tām
kārtīm, kuras iedalījis Visums. Liels paldies manai ģimenei, kuri iemācīja
mērķtiecību un atbildību savu uzdevumu priekšā. Liels paldies maniem kolēģiem,
kuri atbalstīja, iedrošināja un pilnveidoja manu darbu. Sirsnīgs paldies manai
ģimenei par visām mācību stundām, kurās nonācu gan kā mācekle, gan laimīgā
kārtā kā skolniece. Dēls, Edvards, ir galvenais iemesls un iedvesmotājs, lai es
pārtrauktu plūst pa straumi, lai pārtrauktu dzīvot stereotipos, reaģētu bez pamata. Ar
mīlestību, pateicībā, Daiga.