Mācību materiāls “Vizuālās mākslas diagnosticējošie darbi 4., 5. un 6. klasei” izstrādāts skolēnu iepriekš apgūto zināšanu un prasmju diagnosticēšanai. Darbus paredzēts izmantot mācību gada sākumā, lai skolotājs varētu noskaidrot skolēnu esošo snieguma līmeni, identificēt stiprās puses un noteikt prasmes un jēdzienus, kuri turpmākajā mācību procesā jāatkārto vai jāpilnveido.
4. klases diagnosticējošajā darbā tiek pārbaudītas vizuālās mākslas pamatprasmes. Skolēni atpazīst un skaidro tādus mākslas valodas jēdzienus kā līnija, krāsa, forma, ritms, apjoms un telpa, ar dažādu līniju palīdzību attēlo noskaņu, izvēlas emocijai atbilstošas krāsas un pamato savu izvēli, turpina un patstāvīgi veido ornamenta ritmu, kā arī interpretē un rada zīmes un simbolus. Noslēguma radošajā darbā “Brīnumainā vieta” skolēns vienā darbā izmanto līnijas, krāsas, formas, ritmu, telpiskumu un paša radītu simbolu.
5. klases diagnosticējošajā darbā uzmanība pievērsta 4. klasē apgūto prasmju izmantošanai. Skolēni demonstrē izpratni par fotografēšanas kompozīcijas pamatprincipiem, galvenā objekta izcelšanu, skatu punktu un ritmu, veido maskas skici, izmantojot formu, krāsu un faktūru, kā arī attēlo cilvēka ķermeni miera stāvoklī un kustībā. Darbā iekļauti arī uzdevumi par zīmēm un simboliem un kino valodas izmantošanu emociju atklāšanai. Noslēguma radošajā darbā “Noslēpumainais ceļotājs” skolēns apvieno kustības attēlojumu, simbolus, krāsu vai līniju, kompozīciju, ritmu un kontrastu.
6. klases diagnosticējošajā darbā tiek aktualizētas 5. klasē apgūtās zināšanas un prasmes. Skolēni izmanto burtus un ciparus kā vizuālās izteiksmes līdzekļus, pārveido cilvēka seju fantāzijas tēlā, demonstrē izpratni par priekšplānu, vidusplānu un tālplānu un izmanto telpiskuma radīšanas paņēmienus. Tāpat skolēni analizē arhitektūras uztveri ar dažādām maņām, atpazīst faktūras, tekstūras, ritma un land art jēdzienus un izvēlas mākslas darbā izmantojamus dabas materiālus. Noslēguma darbā “Fantāzijas pilsēta” vienotā radošā kompozīcijā jāizmanto telpiskums, objektu lieluma maiņa, fantāzijas elements, līnija, forma, krāsa, ritms un faktūra.
Diagnosticējošajos darbos tiek vērtētas ne tikai skolēnu teorētiskās zināšanas, bet arī prasme tās praktiski izmantot, radīt savu ideju, izdarīt vizuālas izvēles un tās pamatot. Dažāda veida uzdevumi ļauj skolotājam iegūt daudzpusīgāku priekšstatu par skolēna sniegumu nekā tikai zināšanu pārbaude ar pareizām un nepareizām atbildēm.
Būtiska materiāla sastāvdaļa ir arī pašvērtējums. Skolēni izvērtē, kas darbā izdevies, kuras iepriekš apgūtās prasmes viņi izmanto droši un kas vēl būtu jāatkārto vai jāpilnveido. 5. un 6. klases darbos skolotājam papildus paredzēta diagnosticējošā vērtēšana četros snieguma līmeņos – S (sācis apgūt), T (turpina apgūt), A (apguvis), P (apguvis padziļināti).
Tādējādi diagnosticējošie darbi izmantojami nevis tikai skolēna zināšanu pārbaudei, bet arī kā pamats turpmākā mācību procesa plānošanai un diferenciācijai – skolotājs pēc rezultātiem var noteikt, kuras prasmes klase kopumā jau apguvusi, kur nepieciešama atkārtošana un kuriem skolēniem vajadzīgs papildu atbalsts vai sarežģītāki izaicinājuma uzdevumi.
Atsauksmes
Pašlaik atsauksmju nav.